Salacgrīvas novada bibliotēka

Mastu priedes sauc atmiņā burinieku gadsimtu
21.06.2019


Salacgrīviešu biedrība “Bibliokugis “Krišjānis Valdemārs”” nule kā saņēmusi vēsti, ka, godinot Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētnieka Imanta Baumaņa piemiņu, SIA “Rīgas meži” viņa vārdā nosaukusi 2015. gadā izveidoto priežu sēklu plantāciju, no kuras iegūtajām sēkliņām izaudzēti 3 miljoni priežu stādu. I.Baumaņa mūža darbs ir Rīgas mastu priedes, ko pazīst visi Eiropas kuģu būvētāji – 30 līdz 40 metrus gara, taisnu stumbru, tieviem zariem, bet galvenais – ar kvalitatīvu koksni. “Tāda, kas ir stipra, izturīga, labi padodas apstrādei un smaržo pēc sveķiem – pēc meža,” precizē SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

“17., 18. un 19. gadsimtā kuģu būvnieki tādu priedi sauktu par mastu priedi – Rīgas priedi (pinus silvestrys L.), bet mūsdienās tās dēļi lepni klāj Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves grīdas segumu,” turpina A.Tauriņš.

Pateicoties šim I.Baumaņa un citu “Silavas” pētnieku darbam, 2005. gadā Norupē 5 ha platībā tika izveidota pirmā ģenētiski augstvērtīgā jeb vispārākās pakāpes priežu sēklu plantācija Latvijā, no kuras 2012. gadā ievāca pirmo sēklu ražu. No šīm sēklām 2013. gadā tika izaudzēti 10000 priežu ietvarstādi un izstādīti Pierīgas mežu izcirtumos. 2017. gada rudenī šīs Rīgas mastu  priedes kopā ar bibliokuģi atceļoja arī uz mūsu novadu. Pieminot Vidzemes burinieku būves vietas un tradīcijas, stādiņi tika dēstīti pie Ainažu jūrskolas muzeja, SIA “Baņķis” Kuivižos, Salacgrīvas vidusskolas, viesu nama “Vējavas”, kur izveidota saistoša ekspozīcija par vietējiem zvejniekiem, un citviet piejūrā, jo Vidzemes krasts tautsaimnieciski un kultūrvēsturiski ir ļoti cieši saistīts ar burinieku gadsimtu Latvijā. Rīgas mastu priedes nākotnē rādīs ceļu arī uz grāmatu krātuvēm, kā tas iecerēts pie Tūjas zinību centra, kas no bibliotēkas pārtop “gaismas salā” pie pašas jūras.

Statistika vēsta, ka no trim miljoniem priežu stādu var atjaunot gandrīz tūkstoš hektāru meža. Par Rīgas mastu priedēm ir īpašs stāsts – tās savij gadsimtus, cilvēku likteņus un alkas pēc tālēm – kuģu mastos aizvien šalc brīvās pasaules vēji.

Gints Šīmanis.




      Atpakaļ