BIBLIOKUĢIS VIESOJAS KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA DZIMTENĒ
16.05.2025

BIBLIOKUĢIS VIESOJAS KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA DZIMTENĒ

Salacgrīvas apkaimē reģistrētās biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” rosīgākie prāti apmeklēja Valdemārpils bibliotēku tikšanās reizē “Kad Bibliokuģa burās iepūš vējš”.

Brauciena dalībniekus vienoja Krišjāņa Valdemāra divsimtgade un šai jubilejai izsludinātais Limbažu novada vidusskolēnu eseju konkurss “Manas izjūtas, pirmoreiz ieraugot jūru”, ko viņi vērtēja ilgākā laika posmā. Žūrijas komisiju vadīja mūsu novadniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktore Venta Kocere. Viņa ilgus gadus bija Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore, paralēli pētot latviešu inteliģences gaitas Ukrainā, par ko vēstīja arī Valdemārpilī.  Ar viņas stāstījumu sasaucās Korģenes bibliotēkas vadītājas Ilzes Baumanes pārdomas par Ukrainas bēgļu dzīvi un vēlmi integrēties nelielajā mūsu novada ciematā. Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja Diāna Gederta dalījās pieredzē par salacgrīviešu sadarbību ar biedrībām un nodibinājumiem, savukārt Hedviga Inese Podziņa klātesošajiem interesentiem atklāja Bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” izveides ieceri 2014. gadā, tā mērķus un idejas, kas vieno jūrniekus un grāmatu draugus. Tiešs apliecinājums šai ciešajai sadarbībai ir viceadmirāļa, biedrības “Latvijas ģenerāļu klubs” valdes priekšsēdētāja Gaida Andreja Zeibota atrašanās uz Bibliokuģa komandtiltiņa.                                                                                                                          

No Bibliokuģa grāmatu krājumiem uz Valdemārpili tika atvesta arī unikālā Valdemāra vārdnīca jūrniekiem, lai viņi visās pasaules jūrās un ostās varētu sarunāties attiecīgi 9 vai 11 valodās. Lieki piebilst, ka “Jūras kabatas vārdnīca” izdota Maskavā tālajā 1881. gadā. Jūrniecības vēsturnieks, ilggadējs Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls klātesošos iepazīstināja ar savu jaunāko grāmatu – pētījumu “Jūras izredzētie. Laikmets un personības Latvijas zvejniecībā”.

Krišjānis Valdemārs savulaik teicis lielisku domu – “prāta gaisma rada kuģniecību un nāk no kuģniecības”. Sociālo zinātņu maģistrs, kultūrvēsturnieks Valdis Mazulis, kurš ilgus gadus bijis izpilddirektors Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, dalījās savā pieredzē seno tekstu digitalizācijā, jo, saglabājot jaunlatviešu mantojumu, šīs lietas kļūst arvien aktuālākas. 

Uz šo tikšanos Valdemārpils bibliotēkā īpaši kuplā pulkā bija atnākuši vidusskolēni, un Bibliokuģis viņiem rādīja Krišjāņa Valdemāra pirmās grāmatas “300 stāsti” (1853) jaunāko izdevumu, kas nu izlasāms arī jaunajā ortogrāfijā. Līdz šim šī grāmata bija lasāma tikai gotiskajā šriftā – tā saucamajā “vecajā drukā”, bet diezin vai kāds mūsdienu jaunietis to prastu izlasīt.                                                                                                      

Kurzemnieciskā sirsnībā un dvēseliskā atvērtībā notikusī tikšanās ir liels Valdemārpils bibliotēkas vadītājas Līgas Kārkles nopelns. Par iecerētajiem Krišjāņa Valdemāra piemiņas pasākumiem Kurzemē dalījās Valdemārpils TIC vadītāja Karīna Leinberga- Lemberga. Viens no tuvākajiem – foto plenērs, meklējot jūrnieciski lībiskos vaibstus piekrastnieku ikdienā.                                                                                                              

Kā latviešos cauri gadsimtiem vēl arvien tik dzīvīgs ir jūrnieka gēns?  Klātesošie atvēra arī viedās kinokritiķes Valentīnas Freimanes grāmatu “Antigones likums”, kur lasāmi arī šādi vārdi: “Man vienmēr licies nepareizi, ka latvieši identificē sevi kā zemnieku tautu, jo tikpat lielā mērā latvieši ir arī jūrnieki. 19. gadsimtā viens no latviešu iedvesmas avotiem – jūrā braukšana. Tā ir brīvība. Jūrā braucējam ir pavisam cits dzīves redzējums.”

 “Vairosim Valdemāru!”- šī Valdemārpilī dzimusī sauksme lieliski iederas Limbažu novada Kultūras stratēģijas apakšprogrammā “Kultūrspēks jūrai”, ko Bibliokuģis, uzvelkot buras, gatavs īstenot savā darbībā Krišjāņa Valdemāra divsimtgadē.

Gints ŠĪMANIS