Knuts Skujenieks viesojas Salacgrīvas novadā
26.09.2017

Dzejas mēnesī - 25. septembrī Liepupes un Salacgrīvas vidusskolas skolēniem bija iespēja klātienē satikt un paklausīties dzejnieku - Knutu Skujenieku.

Šīs tikšanās norit pateicoties Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītājas Hedvigas Ineses Podziņas izstrādātajam projektam “Kamēr vēl. Divdesmitnieki. Trīsdesmitnieki. Turpinājums.”, kuru atbalsta VKKF. Šajā projektā piedalās un sarunas vada - LNB projektu vadītāja Liega Piešiņa.

Knuta Skujenieka dzīve bijusi skarba. Septiņus gadus viņš /1962-1969/ pavadījis Mordovijas lēģerī - stingra režīma nometnē. Notiesāšanas motīvi bijuši politiski.

Dzejnieks dalījās atmiņās par turienes apstākļiem un piedzīvotajiem brīžiem. Būdams lēģerī, Knuts atsācis savu literāro darbību. Šajā laikā tapuši dzejoļi, kas viņu padarīja par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem.

No lēģera mājup septiņu gadu garumā tika sūtītas vēstules sievai. Šī sarakste apkopota un izdota Knuta Skujenieka Rakstos. Par šīm vēstulēm dzejnieks saka: “Izdzīvojiet šo cilvēcisko drāmu kopā ar mums. Tai nav laika nolaides.”

K.Skujenieka darbus apkopojusi un pārskatījusi redaktore, komentētāja, interpretētāja Inta Čaklā, kuru dzejnieks ļoti cienījis. K.Skujenieks: “Tā ir liela likteņa privilēģija - autoram būt līdzdalīgam pie savu Rakstu sakopošanas un klajā laišanas.”

Pārsteidzošs ir K. Skujenieka atdzejas darbs. Viņš atdzejojis no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodām. Kā pats atzīst: “Atdzejas darbs ir devis daudz patikas un poētiska azarta.”

Knuts Skujenieks vairs neraksta. 2008. gadā tika uzrakstīts pēdējais dzejolis. Viņš jūtas atvieglots, ne bēdīgs par to. Dzejnieks uzskata, ka lirisku dzeju šajā vecumā (82 gadi) vairs nevajadzētu rakstīt.

Sarunas noslēgumā tika atskaņota Goran Gora izpildītā dziesma ar K.Skujenieka vārdiem. Savā albumā “Mosties” Goran Gora izvēlējies dzeju, ko K.Skujenieks sarakstījis izsūtījuma laikā, tāpēc dzejoļos daudz ilgu un smeldzes, bet tomēr dominējošā ir mīlestības tēma.

Ar laba vēlējumiem skolēniem un citējot savas rindas:

“kad akmens novēlies no sirds

uz tā var pasēdēt”

dzejnieks atvadās no mums Salacgrīvā!

Diāna Reide

Salacgrīvas novada bibliotēka