NOSLĒDZIES ESEJU KONKURSS PAR JŪRU
16.05.2025

NOSLĒDZIES ESEJU KONKURSS PAR JŪRU

Eiropas dienā Valdemārpilī tika paziņoti Limbažu novada vidusskolēnu eseju konkursa “Manas izjūtas, pirmoreiz ieraugot jūru” uzvarētāji. Pagājušā gada 2. decembrī, Krišjāņa Valdemāra 199. dzimšanas dienā, biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” izsludināja viņa divsimtgadei veltītu eseju konkursu, ko vērtēja autoritatīva žūrija mūsu novadnieces Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktores Ventas Koceres vadībā. Visaktīvāk tajā piedalījās Salacgrīvas vidusskolēni, paužot savas domas par dzīvi Salacas krastos pie jūras.

Kā labākais tika atzīts Elizabetes Līcītes darbs, kurā autore dalās savās pārdomās par izjūtām, ko sniedz jūras tuvums: “Mēs, pie jūras dzīvojošie, esam bagāti ar iespēju redzēt jūru katru dienu, redzēt, kā tā mainās, bet reizēm nespējam to visu aptvert, jo mums tas viss ir pierasts. Redzēt saulrietu jūras krastā vairs nav tik maģiski kā pirmoreiz ieraugot jūras plašumu. Es dzīvoju pie jūras – tā ir mans miers un mājas. To es redzu bieži, bet katra reize tāpat ir kā pirmā.”

 Marta Lielkalne (Ali) no Kuivižiem atzīst, ka katram ir savas izjūtas par jūru: “Ja kāds man teiktu, ka neesmu redzējis īstu jūru, es nepiekristu, jo jūra ir vairāk nekā tās ģeogrāfiskais nosaukums. Tā ir sajūtas, kad tu to ieraugi, tie ir akmeņi, tas ir spēks, ar ko viļņi sitas pret pasauli. Kā Ojāram Vācietim Māras dīķis bija ezers, tā man Rīgas jūras līcis ir mana jūra.”

Jasmīne Majore savā esejā atminas siltzemju ūdeņus Korfu salā, kas viņu ļoti iedvesmojuši. Tomēr “.. lai arī šī ārzemju jūra spēja tā mani noburt, tas nebūt nenozīmē, ka nespēju saskatīt skaistumu savā sirdī un savās mājās. Jūra, kas pie skolas saldi šnākuļo, ir mani daudz iedvesmojusi. Un reizēm, kad saule spoži spīd un jūra zalgo zila, mani var sastapt sēžam līkā kāpu priedē dungojam “jūra krāc un vēji pūš…””.

Savukārt Mikus Niks Grigorjevs savā esejā izteicies par eksistenciālām vērtībām: “Jūra māca dzīvot. Tā parāda, ka arī vislielākie viļņi norimst un iestājas miers. Līdzīgi kā dzīvē – viss ir pārejošs, bet tajā pašā brīdī skaists un īsts. Tāpēc jūra man paliks par mūžīgu vērtību – vietu, kur atgriezties, lai atrastu sevi no jauna.”

Vērtēšanas komisija īpaši uzteic literatūras skolotāju Palmu Elizabeti Sirmo un vidusskolas bibliotekāri Valentīnu Kalniņu par atbalstu un atsaucību eseju konkursa organizēšanā. Visi atzinību ieguvušie skolēni tiks uzaicināti ekskursijā pa Krišjāņa Valdemāra dzīves un darba vietām Kurzemē, ieraugot arī kāpu Rojā, kur Krišjānis skolas gados pirmoreiz savām acīm redzējis jūru. Pa ceļam tiks apmeklēts Kaltenes klubs un Rojas Jūras zvejniecības muzejs, kur patlaban iekārtota plaša ekspozīcija par Valdemāru. Neizpaliks arī Eiropas centrs un Eiropas sirds Kolkasrags (tā to savulaik nosaucis dižais jaunlatvietis!) un pati Valdemārpils, ko agrāk sauca par Sasmaku. “Vairosim Valdemāru!” – šī sauksme radusi dzīvu atbalsi Salacgrīvas vidusskolā.                    

Gints  ŠĪMANIS