Jaunākās grāmatas

Aktualitātes

61659

Noslēdzies Latviešu Fonda atbalstītais projekts “Aspazijas kaķi un Raiņa suņi”
04.11.2015


2015. gads ir iezīmēts Raiņa un Aspazijas zīmē. Notiek pasākumi skolās, bibliotēkās, kultūras namos. Īpaši tiek veidoti pasākumi, kuri adresēti jaunajai paaudzei. Bērniem tiek stāstīts par abiem literātiem no dažādiem rakursiem. Salacgrīvas novada bibliotēku darbinieki jau gada sākumā uzrakstīja projektu “Aspazijas kaķi un Raiņa suņi” un iesniedza Latviešu fondam. Projekta mērķis bija – dot iespēju jaunajai paaudzei caur kaķu un suņu prizmu iepazīties ar vieniem no ievērojamākajiem latviešu literātiem. Kā viesis, kurš runāja ar bērniem un stāstīja par Raiņa un Aspazijas saistību ar kaķiem un suņiem, ciemos bija aicināts mūsdienu latviešu bērnu dzejnieks, izdevējs Uldis Auseklis. Viņš daudzus gadus rūpējās par izdevniecību “Garā Pupa”, kā arī par Raiņa un Aspazijas Muzeju Rīgā. Lai ieinteresētu jauno paaudzi, Auseklis stāstījuma pamatā lika Aspazijas pieķeršanos kaķiem, kā arī Raiņa daiļradi saistībā ar suņiem.

Pirmā tikšanās notika Ainažu pamatskolā, kur skolēniem uz tikšanās reizi piepulcējās arī Ainažu bērnudārza “Randa” audzēkņi. Uldis Auseklis stāstīja par Aspazijas kaķiem, kuri dzejniecei bijuši daudz un viņa tos ļoti, ļoti mīlējusi. Tādēļ arī tapušas tādas emocionāli aizkustinošas dzejas rindas, kā dzejolī “Circenīša Ziemassvētki” - 

“Mēs runci ratos iejūgsim,

Uz mēnestiņu nobrauksim.

Tur būs tev spožas spēlītes,

Būs runcim zelta pelītes.”

Vai arī dzejolī “Ilgu zeme” – 

“Kā biedris tavās rotaļās

Mazs kaķits ar tevi spēlējas”.

Ausekļa stāsti par kaķiem lika ieklausīties, aizdomāties par sev apkārtnē esošajiem dzīvnieciņiem. Daudziem mājās pašiem ir sunīši, kaķīši. Un dzirdot, ka Aspazija tik ļoti ir mīlējusi kaķus, arī pati dzejniece kļūst kaut kā cilvēciskāka, tuvāka.

Rainim bija savādākas attiecības ar suņiem nekā Aspazijai ar kaķiem. Aspazijai dzīvē bija daudz kaķi blakus, bet viņa savā daiļradē diezgan maz par tiem rakstīja. Rainim dzīvē īpaši nebija blakus suņi, bet viņš diezgan daudz par tiem rakstīja.

Dzejolī “Kucēniņi” ir šādas rindas – 

“Vai jūs zināt, kas man ir?

Divi skaisti kucēniņi.

Prot jau riet, kad teic: Ņir! Ņir!

Un cik jauki rotā viņi.”

Savukārt dzejolī “Sunītis mācībā” Rainis raksta – 

“Nāc šurpu, sunīt, uzmanies,

Nu pakaļkājās atsēdies

Un ķepu dod man rokā!

Tā sēdi mēmi, nekusties

Un pielūko, ka izmācies,

Jo šoreiz nav vis jokā”.

Jāpiezīmē, ka arī Rainim ir populāri, atpazīstami dzejoļi par kaķiem. Dzejolī “Noslēpums” ir tiešām atklāts noslēpums – 

“Pincei ir trīs incīši

Tavā šūpulī ielikti!

Akli vēl, bet rāpjas jau,

Visi pīkst un ņaud: ņau!, ņau!”

Vai arī dzejolī “Inča ģīmetne” tiek svinībām apģērbts runcītis – 

“Bērni incīti runcīti pušķoja:

-          Ak, cik nu skaists viņš no vaiga! – 

Tam lentu un krādziņu uzlika:

-          Cik ūsas kuplas, un šlipse cik maiga!”

Un kas gan nezina populāro dzejolīti “Kaķenīte”, kurā pieminēts gan kaķis, gan suns -  

“Kaķenītei bērni bija – 

Nu jūs, suņi, sargaties !

I ne smakas, i ne skaņas,

I ne tuvu istabai!

-          Vai man tavu bērnu vajga?

Man kauliņi garšīgāki. – 

Pliķi cirta, uzsprausloja,

Suns aizbēga smilkstēdams.

-          Glāb tu mani, saimeniece,

Tavu traku kaķa sievu!

Es tik gaisu paostīju,

Šī man ģīmi samaitās!”

Vai arī pamācošais dzejolis “Kārlis, ratu kārslis” – 

“Ak tu, Ansi, ļaundari,

Ko tu moci kaķīti!

Taksīti aiz ausīm rauj,

Mopsi vienmēr kniebj un kauj”

Bet pārsvarā Rainis rakstīja dzejoļus par suņiem, ne kaķiem. Ir pavisam īsi dzejoļi, kā dzejolis “Suns”, kurā ir tikai četras rindiņas – 

“Suns sargā mūsu mājvietu

Un klausa saimniekam.

Nes bērniņš mazu kucēnu – 

Tas patīk Kāravam.”

Ir garāki un ļoti atpazīstami dzejoļi. Daudzi zina dzejoli “Katram savs darbs” – 

“ - Še, sunīti,

Mācies grāmatu lasīt! – 

Sunīts grāmatu ostīja,

Kājām kasīja.

Ar purnu grozīja.

-          Ko, puisīti,

Gribi no manis prasīt?

Vai tu pats proti riet?

Pēc zaķiem skriet?

Nakts sargos iet? – 

Katrs savu darīja,

Abi draugos palika.”

Ulda Ausekļa izpildījumā Aspazijas un Raiņa dzeja skanēja vairākās Salacgrīvas novada vietās – jau pieminētajā Ainažu pamatskolā, Salacgrīvas vidusskolā, Salacgrīvas bērnudārzā, Svētciema bibliotēkā, Liepupes vidusskolā, Korģenes bibliotēkā. Tāpat Auseklis skandēja arī savus dzejoļus. Apbrīnojami, ka dzejoļi netika lasīti no grāmatām, bet runāti no galvas.

Tikšanās reizēs uzstājās ne tikai Uldis Auseklis. Ikkatrā vietā arī paši bērni bija sagatavojušies un deklamēja Aspazijas un Raiņa dzejoļus.

Pasākumos piedalījās arī Latviešu Fonda pārstāvis Valdis Bērziņš, kurš klātesošos īsi informēja par to, kas tad tas ir - Latviešu Fonds.

Lai nodrošinātu publicitāti, tikšanās reizes iemūžināja EUCOW fonda pārstāvis Raivis Struncens, kura veidotais video, fotogrāfijas skatāmas twiterī, facebook, eucow mājas lapā. Paldies Raivim par sadarbību !

Novērtējot Raiņa un Aspazijas ieguldījumu Latvijas kultūrā, UNESCO iekļāvis abu dzejnieku 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā. Vēlamies domāt un cerēt, ka Ulda Ausekļa emocionālās tikšanās ar bērniem, atstās pēdas jaunās paaudzes atmiņā. Un Raiņa un Aspazijas vārdi un viņu dzejoļi nāks prātā, paskatoties uz saviem mīļajiem mājdzīvniekiem – kaķīšiem un sunīšiem. 

Vēlreiz paldies Latviešu Fondam par iespēju !

H.I.Podziņa




      Atpakaļ
<< Novembris 2024 >>
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930
Vai vasara ietekmē Jūsu lasīšanas paradumus?

Jā, lasu vairāk
Jā, lasu mazāk
Nē, vasara neietekmē manu lasīšanu

Apskatīt rezultātus


 
 
Limbažu novada aktualitātes
 
 
Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts
 
Latvijas kultūras datu portāls